17 marts, 2010

Weekdays.

In school time I used to love Friday, because after it always followed 2 days off, it was possible to relax with no worries and have the time of my life, and a good sleep afterwards & there was a feeling that I have sooo much free time..
I didn't love Saturday so much, because after it followed Sunday, which I didn't like, because it made me think about following Monday, which I hated, it meant start of long, tiring week at school and no proper sleep. Monday I couldn't stand basically, because it was Monday.
Tuesday
was a bit better, because it meant that Monday had already passed.
Wednesday
, was quite good, because I knew, that there were only 2 days left till Friday, and Wednesday was also announced as 'little Friday' - a tribute to Friday, when I should have gone out with friends &/or done some fun stuff, so it was pretty nice itself.
Thursday was great & filled with exciting impatience, it made me think about the great stuff I would be able to do the next day, which, in pure awesomeness, was Friday,
& that after I'll have a free weekend again..

Ahh..the great cycle of week. :)

12 augusts, 2009

+/- šodiena..ar vakardienas paliekām.

Šorīt pamodos, kā jau tas ikdienā gadās, un sajutu vieglu vakardienas pēc-pāli ar galvas griešanās elementiem un tuksnesi rīklē, kas man liedza mierīgi gulšņāt vēl kādu lieku stundu vai 2as un lika steigt pēc vakar mugursomā atstātās pusatšālējušās 'Mangaļa' pudeles. Pieķēros pudeles kā pie savas dzīvības glābēja un centos aizskalot pretīgi kaltējošo sajūtu. Izdevās.
Pēc tam viss itkā bija ok, jutos tīri cilvēcīgi. Aizkratījos uz Rīgu, izkāpu no busa.. sajutu kkādu ļoti novēlotu, nevēlamu/nepatīkamu blakusefektu - nevarēju paiet pilnībā taisni, kā normālos apstākļos, bet ik pa laikam pavilka vairāk uz kādu vienu vai otru pusi, pēcāk ceļabiedros pievienojās slikta dūša un uz ģīboni velkoša sajūta. Domāju, ka nu ir pakaļā! Un bija arī. Valkājos apkārt ar saviebtu seju un jutos pavisam sirreāli. Acis gāja kkur šķērsām, galvā putra. Laikam pat pakāsu 10 latus. Vajadzēja līdzekļus autiņa biļetei uz mājām, paviesojos pie bankomāta, taisījos itkā izņemt 10Ls.. bet, pēc nezināma laika daudzuma, attapos, ka man makā nav to 10Ls! Sapratu, ka galvā radies melnais caurums (neatceros), es izņēmu vai nē..iespējams, ka paķēru tikai karti un par naudu aizmirsu. Un man šķiet, ka tā arī bija. Pie fucking joda!
Autobusā sēdēju un sajutu, ka ir pienākusi manu sajūtu buķetes kulminācija - tā rāva uz augšu, ka es jau spriedu par kāpšanu ārā no autiņa un kādas ceļmalas izraibināšanu, bet jo es vairāk sāku domāt, jo sliktāk man palika, vienīgais, kas man skanēja galvā bija ironiski jautrā meldiņā pašsacerējusies dziesmiņa 'maan ir tik sū-ū-ūdīgi, maan ir tik sū-ū-ūdīgi', kas pēc tam nomainījas ar monotonā tonī skanošu, pa zilbēm sadalītu, daudzreiz atkārtojošos vārdu 'hu-jo-va'. Tad vienā brīdī es busā atslēdzos un manas šausmas pārgāja. Mājās nokļuvu diezgan lēnā, mokošā gājienā no pieturas, paralēli ilgojoties pēc iekrišanas gultā un pāris stundu nekustīgas darbības - gulēšanas. Uff..laikam nevajadzēja vakar tādos tempos, pēc ilgtošas alus diētas, dzert šņabi. Vismaz atcerējos kāpēc man nepatīk lietot stipros grādīgos un pārmērīgi daudz iereibt.. Sen nebija sanācis.
Cheers!

28 jūlijs, 2009

Positivus '09 no mana redzespunkta.


Tātad. Gatavošanās sākās 16. jūlija vēlā vakarā, kad mani kārtējo dienu pēc kārtas mocīja bezmiegs, proti, ātrāk par 7iem no rīta aizmigt nebiju spējīga visu to nedēļu, jo režīms bij visnotaļ izčakarēts. Pirms festa biju gulējusi labi ja 2 h, tāpēc nejutos super enerģiski noskaņota uz izārdīšanos, kas ir obligāts festivālu komponents. Uz ātro sametusi, pēc saviem ieskatiem, nepieciešamākās mantas mugursomsomā, somā, kabatās un mugurā devos Rīgas virzienā, kārtējo reizi pēdējā brīdī izejot no mājas un gandrīz nokavējot autobusu. Veiksmīgi nokļuvusi galā, kātoju pie Kristapa, vācāmies barā, sakrāmējāmies opelī un ap 3iem dienā, neko ļaunu nenojausdami, devāmies ceļā uz pozitīvi pozitīvo POSITIVUS. :)
Sākot no Juglas centra, kur sapirkāmies alu, cigaretes un ak jā - pārtiku, viss likās tik skaisti cik vien iespējams, par ko lielā mērā jāpateicas alus klātbūtnei. :D
Bija atlikuši vairs tikai 'nieka' +/- 50 km līdz Salacgrīvai, kad ar mūsu opeli gadījās dižķibele - pārplīsa siksna un, cik nopratu, dzinējs aizgāja pa dirsu. Pēc kāda nezināma pūliņu un izmisuma laika nostopējām beidzot kādu, kurš bija spējīgs mūs aizvilkt līdz pašai pasākuma stāvvietai. Laikam bijām vienīgie, kas šādā veidā ieradās Positivusā, jo redzot mūsu eleganto ievilkšanos (burtiski!) cilvēki smaidīja un bezmaz varēja dzirdēt ovācijas. :D
Tā nu ieradāmies ap nezinu cikiem, pieņemu, ka bija kādi 6 vai 7 vakarā, nostūmāmies stāvvietā, iekapājām alu un gājām iečekot teritoriju.
No 1mās dienas vislabāk atceros Pītu Dohertiju, kas bija visai jauks un sirsnīgs koncerts, bet uz beigām gan kļuva mazliet apnicīgi, jo viņa mūzika ir vairāk klausāma mājās/fōnā un nav gluži lēkājama, kā tas, manprāt, festā pienāktos. Tad vēl Prāta Vētra, kur gan es neko daudz neredzēju, jo man apnika stāvēt 1 punktā un es izdomāju pārvietoties uz I Love You steidžu bišķīt paklausīties Hospitāļu Ielu. Bet tā kā man, nezinu kādā sakarā, uz to momentu nebija nekāds klausāmais noskaņojums, tad aizgāju līdz Space Dog teltij padauzīt galda futbolu ar nepazīstamiem/iereibušiem cilvēkiem un iedzert alu... Pēc tam es vairs neatceros kāda darbība risinājās, bet līdz 7iem rītā mēs normāli izārdījāmies pa tuc tuc teltīm (Space Dog un I Love You) un paspējām arī kvalitatīvi piedzerties. That was nice! :) Gājām itkā uz stāvvietu gulēt opelī (jo telšu pilsēta mums šķita brutāli pa dārgu (4,50Ls no cilvēka) un telti stāvvietā neviens vairs nebija spējīgs uzcelt), bet procesā es kkur pazaudēju savus ceļabiedrus, izrādījās, ka (kamēr es biju tualetē) šie bija jau ievēlušies manas paziņas teltī (telšu pilsētā uz to brīdi pārsteidzošā kārtā varēja tikt bez aprocītēm), kur bija vēl 2as nepazīstamas meitenes..nu ko, man nācās pievienoties. Tā nu mēs 6 gabali bijām 3vietīgajā teltī saspiedušies un mēs (iebrucēji) uzvedāmies ļoti bezkaunīgi - bļaustījāmies, bakstījāmies (varu derēt, ka iztraucētās meitenes nebija sajūsmā :D). No rīta pamostoties bijām tikai mēs 3, šķiet, telts īpašnieces aizbiedējām ar savu bezkaunību (par ko gan mūsu sirdsapziņa nelika mums justies slikti, jo laikam tādas īsti nav). :D
Diena nr 2 kopumā bija varenjauka. Pēc 3 h miega izstiepos laukā no svešās telts, sadabūju rokā Kristapu, aizstopējām līdz Salacgrīvas centram ķipa paēst, bet rezultātā veikalā vnk paņēmām katrs pa mini picai un alum. Bija konkrēti labs rīta pālis un sāka panesties verbālā caureja un nerimstoša jautrība. :D Pēcāk aizstopējāmies atpakaļ no Statoila ar 'šinšilām', saņēmām rīkojumu nogādāt telti ārpusteritorijas pludmales zonā pie biedriem, kuri uzturējās blakus Positivusam, bet nevarēja atļauties iekļūt tajā. Nostiepāmies pusdienu bezjēgā to telti, pa ceļam paspēdami vēl pasnaust uz trotuāra, nokļuvām ārpusē pie jūras/nožogojuma, bet izrādījās, ka šamējie ir otrā teritorijas pusē. PSC! Mums bij zb un aizstiepām to telti atpakaļ uz opeli. :D Aizgājām pie tiem čaļiem bez telts un es pēcāk aizvirzījos iečekot The Whip, kas bija vnk grandiozi!! Viņi izstaroja tādu enerģiju caur savu performanci, es joprojām esmu sajūsmā! Izlēkājos un izārdījos uz nebēdu un pēc tam visu vakaru biju kā uz atsperēm. :)) Ne pārāk vēlāk pienāca kārta Mobijam - viņš bija ģeniāls!! Uhh..tie abi man likās labākie koncerti visā pasākumā. Jāteic, ka neko diži vairāk par jau minētajiem māksliniekiem mēs neredzējām, jo mums ir tendence daudz klejot riņķī un patērēt savu alkoholu čilojot autostāvvietā.^^ Pēc tā visa atkal kārta pienāca tuc tuc teltīm, kur gan ilgi neuzturējāmies, jo kaut kā nebija gana saistoša mūzika un māca arī fizisks nogurums, gājām un atlūzām savā opeļa brīnumā.
Pēcfestivāla dienā/rītā meklējām labvēli, kas mūs varētu aizvilkt līdz Rīgai. Visu dienu nočakarējāmies, aizvazājāmies uz Statoil pēc velkamā striķa, cepāmies svelmē. Beigu beigās, kad jau bija dienas vidus un visi apmeklētāji jau gandrīz aizdevušies no festa norises vietas, mēs atradām kādu Range Rover šoferīti, kas piekrita mūsu opeli aizvilkt līdz Rīgai - great success! Jautrība sākās ar to, ka mūsējais (svaigi iegādātais) striķis notrūka, tā čaļa striķis 2reiz nokrita, tad itkā viss aizgāja ok. Vienā brīdī kļuva stresīgi, kad viņš pavilka uz 110km/h. :o Prieki turpinājās ar negaisa uznākšanu un diezgan brutāli lietu..respektīvi, mums aķītis bija nosēdies un logu tīrītāji nedarbojās, tad bija jābāž ārā galva pa logu, redzētu kas notiek uz ceļa. Vnk episki. :D Atstāja mūs kkur pie Juglas, pametām opeli un sabiedriskajā aizkratījāmies uz centru un pēcāk mājās.
Kopumā Positivus bija superīgs, draugu sabiedrība, alus, mūzika, jautrība līdz vēdera krampjiem. :) Perfektai nedēļas nogalei nekas vairāk nav nepieciešams. :)